OŠO: Laime iekšpusē un laime ārpusē
Dzīvot iekšpusē nozīmē būt laimīgam, bet dzīvot ārpusē – būt nelaimīgam. Ja cilvēks dzīvo ārpusē, viņš nevar iegūt laimi, bet tā pati atnāk, ja dzīvojam iekšpusē.
Dzīvot iekšpusē nozīmē būt laimīgam, bet dzīvot ārpusē – būt nelaimīgam. Ja cilvēks dzīvo ārpusē, viņš nevar iegūt laimi, bet tā pati atnāk, ja dzīvojam iekšpusē.
Tava galvenā kļūda ir tā, ka tu vienmēr kādu esi mīlējis. Tie ir tavi galvenie maldi, kas raksturīgi visiem cilvēkiem: viņu mīlestība vienmēr ir vērsta uz kādu, adresēta kādam. Taču tad, kad mīlestība tiek paredzēta kādam, tā mirst.
Ir divu veidu dzīves. Viena – dzīve, kas balstās uz BAILĒM, otra – dzīve, kas balstās uz MĪLESTĪBAS.
DZĪVE, kas balstās uz BAILĒM, nekad mūs neaizvedīs pie dziļām attiecībām.
Nedomā, ka mīlestība ir mūžīga. Tā ir ļoti trausla un smalka kā roze. No rīta tā virmo ap tevi, bet līdz vakaram jau ir gaisusi. Mīlestība var iznīcināt pat vismazākais nieks.
Mēs nevaram atdot to, kas nav mūsos, mūsu “es”. Un tāpat mēs arī nevaram saņemt to. Visam, ko var saņemt no citiem cilvēkiem, ir jābūt pieejamam mūsos pašos, vēl pirms mēs to saņemsim. Tikai tad mēs spēsim pieņemt tādu materiālu. Es varu pieņemt tikai to, kas pats esmu.
Cilvēki domā, ka viņi var mīlēt tikai tad, kad viņi atradīs piemērotu cilvēku. Blēņas! Jūs nekad tādu neatradīsiet. Cilvēki domā, ka viņi mīlēs tikai tad, kad atradīs vīrieti vai sievieti, kas būs pati pilnība. Muļķības!