Viss sākas no mums pašiem

Viss sākas no mums pašiem

Foto: Lelde Feldmane

Mums dzīvē viss sākas no mums pašiem. Kāda enerģija mīt mūs pašos, tādu enerģiju arī vairojam ap mums. Principā uz jebkuru dzīves situāciju var skatīties no dažādiem lenķiem un skata punktiem un viss ir atkarīgs no mums pašiem.

Mēs neesam apmierināti ar darbu ko daram, mēs dzīvojam ar cilvēku kopā un tai pat laikā uzdodam sev jautājumu:  Vai tas ir mans īstais un piemērotais cilvēks?

Neviens neesam garā tik tīri un balti, lai saņemt to ideālu, par kādu sapņojam.  Lai tādu saņemtu  mūs pašos ir jāmīt lielam klēpim beznosacījuma mīlestības, pat pret lielāko ienaidnieku…    Mēs sastopam dzīvē tos cilvēkus, kas mums ir nepieciešami, lai mēs mācītos to, kas pietrūkst mūsu garam.  Mums ir jāpieņem tie cilvēki un jāmācās  sajust, saprast un strādāt un tikai tad, kad abas puses to ir sapratušas, tikai tad attiecībām ir iespēja augt un pilnveidoties..  Tikai šādā veidā ir  iespējamas dziļas un patiesas jūtas, saprotot, pieņemot un cenšoties rast prieku ar ko dalīties ar tuvāko.

Kādēļ  nereti dzīve mūs apgriež ar kājām gaisā? 

Tādēļ, ka mēs dzīvojam ilūzijā, nevēlamies pieņemt situāciju un reālos apstākļus, mēs būvējam sapņu pilis, idealizējam savu partneri, vai arī gaidam, kad Tas kļūs labāks. Lai tas notiktu ir jāstrādā abiem, tas ir viens vienīgs kopdarbs, kas var nest augļus..  Nestrādājot pie tā, vienā brīdī, sapņi tiek sagrauti. Kāpēc? Tāpēc, ka mums jādzīvo šeit un tagad un tikai caur notikumiem mēs gūstam pieredzi, kas mūsu attīstībai ir pats  svarīgākais. Cenšoties vairīties no pieredzes, mēs neattīstamies un iestagnējam vienā posmā un tajā brīdī Dievs dod  mums jaunu iespēju virzīties. Mēs to uztveram kā sagrautu dzīvi, bet patiesībā par šo jauno iespēju mums būtu  jāpateicās un jāpriecājās…

Kad cilvēks pieņem situāciju, patiesi tādu kāda tā ir, spēj ieraudzīt tajā sev kādu mācību un uztvert to, kā par labu esam mūsu garam un dvēselei, tad mēs esam spēruši solīti uz priekšu, un tas tiek novērtēts, kas nāk pozitīvā enerģijā, nesot  dzīves prieku.

Bieži var novērot to, cik ļoti daudz cilvēki dalās ar negatīvajām emocijām,  bet pozitīvās emocijas sargā un nedalās ar tām.  Vai tiešām cilvēki neapzinās, ka ar to, ko Tu dalies, tas arī vairojas?

Attiecības un mūsu iekšējā būtība ir kā mežs, iestādot labu domu, tā sāks augt un vēlāk koks nesīs augļus, tāpat arī ar cita veida domām un emocijām.  Stādam kokus savā mežā, lai pašiem par to prieks..

Mums cilvēkiem ir jāmācās saskatīt labās lietas, kas cilvēkā ir īpašas un unikālas un jāprot tās novērtēt. Jāmācās izcelt, priecāties un dalīties  ar šīm sajūtām, tas mūsu mežu vairos ar pozitīvām emocijām, kas pietrūkst tik daudz mūsu līdzgaitniekiem..

~Debesu Rasa

 

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.