Vēlies būt vesels? Slavē sevi!

13546857304_2b81a59066_o

Zinātne apstiprina: lai justos labi un dzīvotu ilgi, ir jābūt ar sevi apmierinātam!

Kā tu atbildētu uz jautājumu: vai pietiekami daudz nodarbojies ar sportu? Vairāk kā citi tava vecuma cilvēki? Mazāk? Cik? No tā, kā tu atbildēsi uz šo jautajumu, būs atkarīga priekšlaicīgas nāves riska pakāpe, tā runā Stenfordas universitātes psihologi – pētnieki Oktāvija Zarta un Alija Krama.

Šie pētījumi publicēti žurnālā Health Psychology Journal.

Izrādās, ka cilvēki, kuri uzskata, ka viņu fiziskās slodzes ir nepietiekamas, nomirst ātrāk.
Vēlreiz: ne tie, kuri nodarbojas ar sportu retāk kā citi, bet tie, kuri UZSKATA, ka nodarbojas reti.

Psihologi izanalizēja vairāk kā 60 000 cilvēku anketu. Aptaujās tika fiksētas fiziskās slodzes, veselības stāvoklis, galvenie biogrāfijas dati un daudz citu parametru. Dalībniekiem tika piestiprināti soļu skaitītāji, lai noskaidrotu, kāda ir viņu reālā kustību aktivitāte. Un īpaši interesanti bija salīdzināt rezultātus ar atbildēm, kuras cilvēki sniedza uz jautājumu: “Kā jūs vērtējat savas fiziskās aktivitātes līmeni: vairāk kā citiem, mazāk vai līdzīgi?”

21 gadu pēc šīs aptaujas, pētnieki salīdzināja datus ar nacionālā iedzīvotāju reģistra datiem un ierakstiem tajos par miršanu. Ar statistiskās modelēšanas palīdzību, kas ņem vērā vecumu, ķermeņa masas indeksu, hronisko slimību daudzumu un citus faktorus, viņi noskaidroja, ka tiem, kuri anketās nosauca savu fizisko slodžu līmeni par nepietiekamu, priekšlaicīgas nāves ticamība pieauga par 71% augstāk, kā tiem, kuri bija apmierināti ar sevi.

Ideju par šādu eksperimentu Oktāvija Zarta aizguva no savu pirmo gadu pieredzes Stenfordā.
Viņa pati ir dzimusi Vācijā un līdz brīdim, kad ieradās ASV, viņa bija paspējusi mācīties gan Francijā gan Anglijā, kur uz universitāti devās ar velosipēdu, laiku pa laikam apmeklēja sporta zāli un uzskatīja, ka ar to pilnīgi pietiek, lai būtu labā fiziskā formā. Viņa ievēroja, ka Stenfordā visi “briesmīgi nodarbojas ar sportu”. Un pati sāka domāt, ka laikam parāk maz sevi noslogo.

“Pēkšņi mani parņēma sajūta, ka visus šos gadus es esmu dzīvojusi aplamu dzīvesveidu, un ļoti maz esmu rūpējusies par savu veselību. Es centos savā ikdienā iekļaut vairāk sporta aktivitāšu un, to darot, izjutu milzīgu stresu”.

Un pēc tam viņa nokļuva katedrā pie profesores Kramas, kas nodarbojās ar pētījumiem par to, kā psiholoģiskie uzstādījumi ietekmē veselību.
Piemēram, 2007. gadā Alija Krama veica eksperimentu, kurā piedalījās viesnīcu apteksnes. Pēc tam, kad viņām paskaidroja, ka viņu fiziskās aktivitātes līmenis darbā atbilst rekomendētajai normai, daudzas no tām, kuras sevi uzskatīja par neaktīvām, pēkšņi notievēja, viņām samazinājās tauku saturs organismā un pazeminājās asinsspiediens.

Psihologi piedāvā veirākus ticamus izskaidrojumus tam, ka mūsu psiholoģistkais noskaņojums tik brīnumaini ietekmē mūsu veselību.
Viss slēpjas mūsu pozitīvajā vai negatīvajā motivacijā (pātaga un “prjaņiks”).

Ja tev saka, ka tu patiesībā esi malacis un aktīvists, tu gluži dabiski sagribi atbilst tādam imidžam; iespējams, tu pat sāksi vairāk nodarboties ar sportu. Bet tie, kuri uzskata, ka ir “maisis” un neveikli resnuļi, visticamākais, arī turpmāk paliks neaktīvi un jutīsies neapmierinati ar sevi. Un, skaidrs, ka tass ir stress un līdz depresijai nav tālu.

Sanāk, ka tie, kuri sevi uzskata par aktīviem un veseliem, vairums gadījumu, tādi arī būs (pēc objektīviem medicīniskiem rādītājiem).

Tie, kuri nepārtraukti raizējas par savu veselības stāvokli, par to, ka pārāk maz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, paši sevi padara slimus. Tas, cik tu esi apmierināts vai neapmierināts ar sevi, vai salīdzini sevi ar citiem – ir ārkārtīgi spēcīgs instruments, kas ietekmē tavu veselības stavokli. Placebo efektu neviens nav atcēlis.

Pētījuma autori uzsver: saikne ir.

“Sociālā reklāma, kas propogandē veselīgu dzīves veidu, parasti cenšas likt cilvēkiem mainīt savus ieradumus: veselīgāk ēst, vairāk sportot, pazemināt stresa līmeni. Taču palaiž garām vienu ļoti svarīgu sastāvdaļu: attieksmi pašam pret sevi.”

“Prjaņiks” – viņi saka, stradā labāk par pātagu.

“No vienas vien domas par to, ka tu kaut ko dari nepareizi, rodas stress, paātrinās sisrdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens. Un to mēs izjūtam pastāvīgi, vienkārši neievērojam, nepievēršam tam uzmanību, ignorējam to faktu, ka mūsu psiholoģiskais stāvoklis visspēcīgākajā veidā ietekmē mūsu fizioloģiju.”

Tā kā nevajag domāt, ka vienīgais ceļš uz veselību ir ikdienas sporta zāles apmeklējumi. Ja dienas gaitā tu uzkāp un nokāp pa kāpnēm, pastaigajies, brauc ar velosipēdu, pastaigājies ar suni, iespējams, ar to pilnībā pietiek, lai sevi uzslavētu!!!! Un ar to spertu pirmo soli ceļā uz veselību.

Avots: https://theageofhappiness.com
Tulkoja: Ginta FS

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.