Urbānā meditācija

Jādomā, ka ikvienam no mums pa laikam šad un tad uz pleciem uzveļas ne pārāk pozitīvs garastāvoklis. Nu gadās, iemesli ir dažādi. Īstenībā brīžiem tie ir, brīžiem to nav, bet tam nav nozīmes, jo rezultāts tik un tā ir līdzīgs – viss, maigi sakot, uzdzen dusmu. Un pat, ja kāds grib tev palīdzēt, tu skaidri zini, ka tas neko nemainīs. Šī dusma pati atnāk un pati aiziet. Bet zini, man ir recepte, kā ātrāk var izvēdināt savus bēniņus. Tiesa, nezinu, vai šis ieteikums palīdzēs, bet mani tas ārstē.

Kad ir nelāgs noskaņojums, es dodos ar kājām uz mājām. Būtībā vārda tiešajā nozīmē – vēdinos. Nav īsti svarīgi ziema vai vasara, sniegs vai tveice. Gribas pabūt vienam, padomāt savas domas. It kā jau varētu sēdēt un domāt, bet man smadzeņu kustināšana vislabāk padodas kustībā. Ejot un galvā pārcilājot notikumu, apkārt esošie cilvēki, auto, luksofori un citi nieki kļūst otršķirīgi. Esi tikai tu un ceļš, ceļš uz mājām.

Standarta situācijās es „vēdinos” aptuveni stundu, varbūt mazliet vairāk. Atnāku mājās un ir labāk. Esmu gan izdomājis savu domājamo, gan mazliet izkustinājis kaulus.

Nu ko, ja uznāk dusmenis, varbūt pamēģini. Jeb dalies savos padomos!

 

 

 

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.