Stāsts nav par bulciņu

Vīrs un sieva bija kopā nodzīvojuši 30 gadus. 30 gadu kāzu jubilejas dienā, sieva, kā parasti izcepa bulciņu – viņa to cepa katru dienu, tā bija tradīcija. Brokastu laikā viņa pārgrieza bulciņu, abas puses apzieda ar sviestu un, kā parasti augšējo daļu sniedza vīram. Pusceļā viņas roka apstājās…

Viņa padomāja “Mūsu kāzu 30tajā gadadienā es pati gribu apēst šo skaisto, brūno daļu, es par to sapņoju visus šos gadus. Galu galā, es 30 gadus esmu bijusi uzticīga sieva, izaudzināju brīnišķīgus dēlus, esmu bijusi lieliska saimniece un mīļākā, tik daudz laika esmu ieguldījusi mūsu ģimenē.”

Pieņēmusi šo lēmumu, viņa sniedza vīram bulciņas apakšējo daļu, bet roka dreb – es pārkāpju 30 gadu tradīciju!
Vīrs paņēma bulciņu un teica:

— Mīļā, kādu neaizmirstamu dāvanu Tu man šodien esi uzdāvinājusi! 30 gadus gadus es nepretendēju uz savu kāroto apakšējo bulciņas daļu, jo uzskatīju, ka tā pienākas Tev!

Avots: www.pritchi.ru
Tulkoja: Ginta FS 

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.