
Foto: Aiga Redmane
Pazīstamais ārsts reanimatologs Pēteris Kļava dalās savos uzskatos par dzīvi un nāvi, emocijām un mīlestību. Un revidē savu attieksmi pret moderno mesiju – Grabovoja.
Pēteris Kļava vienmēr kaut kur steidzas. Šķiet, viņa dzīvi vislabāk raksturo vārds paspēt: lai tā būtu iedziļināšanās visdažādākajās tēmās TV raidījumā Šeit un tagad, vai nu pēkšņs pārsimt kilometru tāls lēciens smagi cietuša bērna dzīvības vārdā, vai arī mēģinājums izstiept savu garīgo apvārsni – sākot no tolteku, ēģiptiešu, tibetiešu, persiešu senajām zinībām. Viņam nav svešas arī modernās augstākās atziņas – pērn P.Kļava aizrautīgi runāja par Grabovoja mācību.
Kas ir dzīve pēc nāves, ko tā īsti nozīmē?
Atkarībā no cilvēka apziņas stāvokļa un izglītības, mēs ļoti dažādi varam runāt par dzīvi un nāvi, un dzīvi pēc nāves. Un to, ko es teikšu, katrs sapratīs tā, kā viņam būs ērti un kā viņam dots saprast.
Ja vaicā – kas ir dzīve pēc nāves, tad var teikt, ka tā ir apziņa. Taču par apziņas kvintesenci neviens no mums nav īpaši norūpējies – līdz ar to ļoti grūti cilvēkiem stāstīt, kā apziņa turpina dzīvot pēc tam, kad tā pametusi ķermeni. Pārsvarā cilvēki sevi identificē ar ķermeni.
Cilvēkiem nav ērti un nav patīkami runāt par nāvi. Var jau teikt: «Nu ko tu, Pēter, runā par nāvi, ja mums ar dzīvi nav kārtībā!» Tomēr ir teiciens: «Muļķis vaicā par dzīvi, bet gudrais – par nāvi.»
Kāpēc tā iekārtots, ka cilvēkiem nav informācijas par atdzimšanu?
Tāpēc, ka psihei būtu pārāk grūti apzināties visa pārdzīvotā summu. Jau tagad cilvēki netiek galā ar savu dzīvi – dodas pie psihoterapeitiem, karas, nodzeras, jūk prātā.
Jautājums – ko mēs ar šādu informāciju darītu? Domāju, kad cilvēks būs gatavs apstrādāt informācijas apjomu, kas attieksies uz vairākām reinkarnācijām, tad viņš to arī uzzinās. Jebkurā gadījumā – tādi, kādi mēs esam, tādi cilvēki, tāda psihe, tāds prāts – šī ir iespējami labākā summa. Mēs noteikti esam bijuši vēl pretīgāki.
Tomēr gribam pilnveidoties – uzreiz un tagad?
Nav slikti, ja ir cilvēki, kuriem interesē uzzināt ko vairāk par nāvi. Taču tas ir tāds informatīvs pakalpojums, kas nav jāreklamē tieši tāpat kā klubi vai filmas. Tas ir ļoti intīmi. Taču pienāks laiks, kad tā būs tik totāli parasta izglītība – gan par realitātes uzbūvi, gan par praksēm, kā pareizi nomirt.
Arī ezotērika jau kļuvusi par modes lietu – tā tiek producēta masveidā.
Jā, ezotērika pārvērsta par tādu estrādes pornogrāfiju. Tomēr nav jau jēgas zināt, ko esi darījis iepriekšējās dzīvēs. Galvenais ir saprast un atzīt savu tumsonību, aprobežotību un ļaunumu.
Jūs esat pārliecināts, ka sirdi nocietina prāts.
Prāts ir domu kombinācijas par realitāti – prāts ir ļoti īpašs enerģijas veids, par ko varētu runāt ļoti sarežģīti. Bet sirds? Varētu vienkārši runāt par sirdsapziņu. Sirds apzinās prātu.
Sirds ir augstākas dimensijas serveris, augstākas dimensijas eksistences forma, kas apzinās, ka viņai ir prāts. Prāts norūpējies par savas eksistences uzlabošanu, kalpošanu savai formai un sociālā stāvokļa uzlabošanu.
Tā ir nespēja paplašināt prāta robežas un nespēja prātam atzīt daudz augstākas kategorijas likumus, kas ir sirds likumi. Cilvēks labi zina, ka nevajag melot un zagt, sirds to zina, tomēr viņš to dara. Visi, kas apzog Latviju, to zina, taču tēlo labos. Tas ir ļoti primitīvi.
Un tāpēc pastāv sirds no-cietināšana, tāpēc sabiedrība izvairās no garīgo zināšanu akadēmiskošanas, jo tās liek līdz saknēm mainīt visus sabiedrības statūtus.
Tomēr – kāpēc mēs emocijām piešķiram lielu nozīmi?
Jā, mums tā gribētos un mēs paši tām piešķiram nozīmīgumu. Patiesībā emocijām eksistences jomā ir maza nozīme. Tieši tāpēc mēs esam muļķi.
Emocijas ir mērkaķa īpašība, mūsu dzīvnieciskums. Jo dievi neraud. Emocijas ir kā lietus, kas krīt un var būt vajadzīgs, jo kaut ko aplej. Un emocijas ir enerģija, haotiska prāta matērijas enerģija, kas fluktuē un kustas pa labi, pa kreisi – tā ir nekārtīgā prāta modifikācija. Emocijas nekad ne pie kā laba nav novedušas.
Un ja mēs runājam par mīlestību – mēs mīlam to bērnu, mēs žēlojam savu draugu.
Tā nav mīlestība. Es neesmu saticis nevienu cilvēku, kurā mājotu mīlestība. Tādi ir tikai daži, viņu apraksti atrodami pasaules kultūras anālēs. Arī mātei Terēzei viņas darbība bija apsēstība, nevis mīlestība.
Jūs esat ticies ar Grabovoju, kurš tiek dēvēts arī par jauno Jēzu Kristu. Pastāstiet par viņu!
Gribētu teikt to, ka pats viņam ļoti noticēju. Vēlos ar laikraksta Rītdiena starpniecību publiski atvainoties Latvijas sabiedrībai par savu apsēstību un savu izmisumu. Jo man gribējās, lai kāds palīdzētu Latvijas bērniem nemirt un uzlabotu viņu dzīvi. Grabovojs uzņēmās lielu atbildību – palīdzēt cilvēkiem nenomirt. Diemžēl pēc divkārtējas viesošanās pie viņa – vienreiz publiskā lekcijā, vienreiz privātā audiencē -, es sapratu, ka nav augstākas kategorijas sātaniska blēža. Viņš pārspēj jebkuras cilvēka fantāzijas robežas attiecībā uz to, kā uz citu cilvēku ciešanu pamata iespējams pavairot savus miljonus.
Kā jūs nonācāt pie šāda secinājuma?
Man vajadzēja apmēram deviņus mēnešus, lai to izkostu. Grabovojam piemīt fantastiskas spējas spontāni runāt lietas, kas pēc kāda laika gan vairs neiztur kritiku. Un es nonācu ļoti duālā situācijā, pamanīdams blefu. Viņš ar mani spēlējās. Uzrīkoju trīs testus, kuros Grabovojs simtprocentīgi kļūdījās. Bija vēl dažas lietas, kas apliecināja, ka viņa spējas patiesībā ir niecīgas, taču tās kompensē ārkārtējās hipnotiskās spējas un māksla manipulēt ar apziņu. Tā kā esmu ļoti daudz to visu mācījies un izprotu metodes, kuras viņš pielieto, jāsaka, ka apzināties, kā var mānīt cilvēkus, bija ļoti pretīgi, – tas ir tik primitīvi, tik ciniski, tik augstprātīgi. Reāli viņš nevienu nav atdzīvinājis un nevienu nav izārstējis.
Vai teiktais cilvēkos nevairos skepsi un neticību?
Gudri cilvēki varbūt uzreiz saprata, kas viņš par cilvēku. Tomēr uzskatu, ka ļaudis alkst pēc šī viltus mesijas, viņiem gribas kādu, kurš pateiks, kā ķepuroties tālāk. Grabovoja programma saistīta ar ļoti senām garīgām un modernām zināšanām par informātiku, par laika telpas mācību, par apziņu un par relativitāti, par realitātes potencialitāti. Protams, tas viss suģestē jebkuru intelektu. Pats galvenais, ka aiz viņa stāv ļoti augsta instalācija.
Avots: Alare.lv