Pēc Jūlija kalendāra šodien ir sācies jauns gads

Foto: Jūlija kalendārs, thecreatorscalendar.com

Kas ir kalendārs?  Pēc kāda kalendāra mēs dzīvojam un kāpēc?

Kalendārs ir laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu. Konkrētā  kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi.

Kalendāru vēsture aptver vairākus tūkstošus gadu. Sākumā daudzas civilizācijas izstrādāja savas kalendāru sistēmas, piemēram, šumeru, maiju, romiešu. Šumēru kalendārs ir priekštecis mūsdienu sešdesmitdaļu sistēmas kalendāram, kurā bija 12 mēneši pa 29 un 30 dienām mēnesī, kas ļoti līdzinās mūsdienu Gregora kalendāram.

Maiju kalendārs nāk no Centrālamerikas Mezoamerikāņu kultūras (Mesoamerican), kas ir viens no senākajiem zināmajiem kalendāriem. Maiji izstrādāja savu sarežģītu kalendāru sistēmu, ar diviem atsevišķiem gadiem 260 dienu Sakrālo gadu un 365 dienu nepilnīgo gadu.

Klasiskās grieķu un romiešu kultūru arī izveidoja savus kalendārus. Senajiem atēniešiem (Athenians) vispirms bija Mēness-Saules (lunisolar) kalendārs, kas ilga 364 dienas, ar iestarpinātu papildus mēnesi katru otro gadu. Romieši, savukārt, izmantoja divus atšķirīgus gadu garumus: vecākais bija 304 dienas, kas sadalītas 10 mēnešos; jaunākais 365 dienas- sadalītas 12 mēnešos, šo kalendāru lielākā daļa tautu izmanto arī mūsdienās.

Arī hindu un islāma civilizācijām bija savi kalendāri, kas tika balstīti uz Saules un Mēness kustību ritmiem.

Kopš 45. gadā p.m.ē. Eiropā izmantoja Jūlija kalendāru (calendarium Iulianum), ko ieviesa romas imperatots Gajs Jūlijs Cēzars. Romas imperators uzaicināja astronomu Sosigenu no Aleksandrijas, lai tas reformētu kalendāru. Astronoms ieteica aizmirst laika rēķināšanu pēc Mēness fāzēm un pieņemt Saules kalendāru, tāpat kā ēģiptiešiem. Tādējādi gada ilgums līdzinājās 365 dienām un katru ceturto gadu bija garais gads ar 366 dienām, tomēr netika ņemtas vērā papildus 11 minūtes un 14 sekundes.

Tā kā Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tad tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16. gadsimtā šī starpība jau sasniedza 9 diennaktis. Katoļu baznīca sāka uztraukties, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās. Pāvests Gregors XIII 1582. gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu. To nosauca par Gregora kalendāru un līdz ar to tas kļuva par jauno stilu, bet Jūlija kalendārs – par veco stilu. Jauno kalendāru visās zemēs nepieņēma uzreiz. Piemēram, Krievijā veco kalendāru lietoja vēl līdz 1918. gadam. Mūsdienās Jūlija kalendāru vēl joprojām izmanto vairākas pareizticīgās baznīcas (krievu, serbu u.c.), kas 13. janvārī atzīmē Jaunā gada iestāšanos, kā arī pavasara saulgriežus daļa pareizticīgo cilvēku turpina svinēt pēc vecā kalendāra.

Izmantotā literatūra: Vesture.eu; Wikipedia; Letonika; Aliens

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.