POZITĪVO SAJŪTU PORTĀLS Skaties, sajūti, atklāj...

niks_1 0

Niks Vujačiča “Dzīve bez robežām”…

Viena no pašām spēcīgākajām un iedvesmojošākajām pašmotivācijas grāmatām – pilnīgi un absolūti! Šādi ir mani pirmie vārdi par šo darbu, kuru nesen iepazinu, darbu, kuru iepriekš nezināju un par kuru man nebija nekādu priekšgaidu – Nika Vujačiča “Dzīve bez robežām”.

Foto: Darja Čačova 0

Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka nemīlu tevi

Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka nemīlu tevi. Gluži otrādi, tas nozīmē, ka tu esi pienācis man pietiekami tuvu un esi man svarīgs.

Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka nemīlu tevi. Gluži otrādi, tas nozīmē, ka tu esi pienācis man pietiekami tuvu un esi man svarīgs.

dzefs_fosters 0

Viss notiek Tavas izaugsmes labā

Patiesībā, tava dzīve jau sākotnēji ir noteikta tā, ka viss notiek nevis ar tevi, bet gan notiek tavā labā – tavai garīgajai atmodai, tavai izaugsmei, tavai iedvesmai, taviem meklējumiem. Viss notiek tavā labā – pat ja tu to esi aizmirsis, pat ja uzreiz to nepamani, pat ja dažreiz iekrīti maldos vai izmisumā.

jeff-foster-author-teacher 0

Tu nevienu nevari izglābt

Tu nevari “iedot” viņiem pareizās atbildes, vai atbildes, kuras viņi ir spējīgi pielietot tūliņ, uzreiz, tieši tagad. Viņiem nāksies pašiem atrast savas atbildes, uzdot savus jautājumus, sadraudzēties ar savu pašu nepārliecinātību. Viņiem nāksies pieļaut pašiem savas kļūdas, sajust pašiem savas skumjas, un iziet savas mācību stundas.

vilks2 0

Kad Dvēsele atstāta novārtā…

Kad dvēsele ir atstāta novārtā.., parādās simptomātiska apsēstība, atkarība, vardarbība un jēgas zudums, ” teicis Tomass Mors.
Cilvēkiem, kuriem ir ēšanas vai alkohola, vai pat narkotiku atkarība, ir bail no sava ķermeņa un realitātes. Visa viņu dzīve ir kā maska, ko tie izmanto, lai izdzīvotu ārpasaulē.

Foto: Yazan De'mes Follow, Flickr.com 0

Palēnināties… jeb dzīvo lēnāk.

Pirms dažiem mēnešiem es sajutu nopietnu vajadzību palēnināties. Apzināti “nomest apgriezienus” un iemācīties savas dienas dzīvot mierīgāk. Pārstāt izmisīgi irties līkumos starp peldošajām koku atlūzām un, apturot airus, ieklausīties klusumā.

gimene-1 0

Kur ir mūsu dzīves skolotāji? Kāpēc tie ir vajadzīgi?

Kad mēs piedzimstam, mēs mācāmies elpot, mēs mācāmies ēst, mēs mācāmies iet uz podiņu, mēs mācāmies staigāt. Visa mūsu bērnība ir vienas vienīgas mācības. Sasnieguši apzinātu vecumu, mūs atkal sūta mācīties skolā, vēlāk universitātē vai arodskolā, lai apgūtu kādu amatu. Izmācoties universitātē, iegūstot grādu vai kādu arodu, mēs domājam, ka nu mēs esam pieauguši, gudri un esam jau iemācījušos to, ko esam vēlējušies un mācības būs beigušās, un varēs sākt dzīvē iet pa sev izvēlētu ceļu, un neviens vairs nemācīs.