OŠO: Laime iekšpusē un laime ārpusē

iekšējā laime

 

Dzīvot iekšpusē nozīmē būt laimīgam, bet dzīvot ārpusē – būt nelaimīgam. Ja cilvēks dzīvo ārpusē, viņš nevar iegūt laimi, bet tā pati atnāk, ja dzīvojam iekšpusē.

Dzīvot ārpusē nozīmē dzīvot vēlmēs, ambīcijās, saņemt naudu, iespējas, stāvokli sabiedrībā, cieņu un slavu. Un tāpat tas nozīmē būt laimīgam TIKAI tad, kad tu saņem kaut ko no visa pieminētā. Kad nesaņem to, ko vēlies, nav arī laimes..

Bet dzīvot iekšpusē nozīmē, ka iekšpusē jau ir tas, kas dara tevi laimīgu. Laime, tā ir mūsu daba, kas vienmēr ir ar mums, un šī laime atrodas mums iekšpusē, ne – ārpusē. Par to runā ne tikai Ošo, bet arī citi gudrie.

Taču cilvēks iziet ārpusē, lai pameklētu laimi un piedevām viņš vēl uzstāda noteikumus. Viņš sev saka: “es būšu laimīgs, ja… “. Ja saņemšu to, ja izdarīšu šito, ja sasniegšu to un to…

Citiem vārdiem sakot, ja viņš nesaņems vai nesasniegs to, kas, pēc viņa domām, nesīs viņam laimi, viņš automātiski nevar būt laimīgs – tādā veidā viņš ar noteikumu palīdzību ierobežo sevi un savu laimi.

Patiesa laime ir iekšpusē

Ošo saka: “Ja vēlies būt laimīgs, tad nav kur iet”. Lai kur tu ietu, lai kas tev arī nepiederētu, lai ko tu arī nedarītu – tie visi ir laimes meklējumi ārpusē.

Taču laime, kas atrasta ārpusē, ārpusē arī pazudīs.

Uz iekšu vēršas tikai tas cilvēks, kurš apjautis centienu laimi atrast ārpusē muļķīgumu. Tāds cilvēks, kā likums, ir ieraudzījis, ka pat tad, ja viņa noteikumi tiek izpildīti, viņš ārpusē nesaņem to laimi, kura to pilnībā apmierinātu.
Dzīvot iekšpusē nozīmē, dzīvot sirdī, laimes avotā, kas nav atkarīgs no apstākļiem ārpusē. Dzīvot iekšpusē nozīmē būt tur, kur tu esi, un tikai tad ir iespējama laime. Taču tevi vada vēlmes, ambīcijas un mērķi – tie piespiež tev pamest sirdi un meklēt laimi ārpusē, kur to principā nav iespējams atrast. Un tā tu pazaudē savu dzīvi – dzenoties pec ārējiem objektiem, kam, tavuprāt, jāatnes patiesa laime. Un par devīzi šajā bezcerīgajā lietā kļūst vārdi: “Cerība mirst pēdējā!”

Ošo saka: “Patiesa laime notiek bez nosacījumiem”. Tā neprasa noteiktus apstākļus, tāpēc to arī sauc par beznosacījuma laimi. Tā ir laime, kas vienmēr nāk no iekšpuses, ne – ārpuses.

Nekas, kas nav tevī, nevar atnest tev patiesu baudu un prieku. Un par to viegli var pārliecināties, paraugoties uz savu paša dzīvi: vienmēr gribās kaut ko vēl, kaut ko vairāk, prāts projecē laimi uz vēl kaut ko, kas atrodas ārpusē. Un tas notiek bezgalīgi. Tu bezgalīgi ej ārā no sava centra, sirds, avota, lai noķertu ārā neesošo laimi, tā liedzot atrast sevī īsto laimi – to laimi, kas ir tevī pašā. Laimi, kura arī ir tava patiesā daba. Taču, ja tev jau ir sava iekšējās laimes pieredze, nevienam par to nestāsti, ja vien neesi gatavs baudīt smieklus, kas var atskanēt kā atbilde uz tavu stāstu.

Autors: OŠO
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *