Nil-zirgu ganības pilsētas centrā

Strelnieki.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Kļūstu vecāks, un droši vien tāpēc arī kašķīgāks, bet ir viens specifisks jautājums, kas nomāc mani jau vairākus gadus. Tas ir tāds nesavtīgs, iespējams, daudzus rīdziniekus interesējošs, ikdienas vaicājums – kas notiek ar Strēlnieku laukumu un pilsētas pleķīti ap to? Pirms kāda laika es jau biju uzdevis šo jautājumu, un pilsēta Rīgas domes personā atbildēja, ka vēl viss tiekot plānots. Nu jau, šķiet, pagājuši divi gadi, bet redzu, ka šis “viss” izskatās stabili aizķēries kaut kur domes kabinetu plašumos.

Bet ko gan es varu darīt, ja man joprojām ir kauns, ja man joprojām nav skaidrs?

Apzinos, ka daudzi īsti nesaprot, par ko es te klabinu tāpēc paskaidrošu sīkāk. Tātad man tīri cilvēcīgi, pat varētu teikt pilsoniski (kā Rīgas polisā dzīvojošam indivīdam), ir pavisam un galīgi miglaina nojausma, kāpēc joprojām neviens nevar sakārtot Strēlnieku laukumu un tā apkārtni? Manā skatījumā šis izmēru ziņā nožēlojamais zemes pleķītis ir viena no galvaspilsētas vizītkartēm, vārti uz Vecrīgu – kas, bez šaubām, ir mūsu lepnums.

Tieši šeit stājas tūristu autobusi, savās tūristu gaitās dodas pilsētas viesi no tuvējām viesnīcām, te garām brauc dažādu valstu augstas amatpersonas un pavisam blakus ir pilsētas administrācijas centrālā ēkā un Valsts prezidenta pagaidu rezidence. Tomēr jau gadiem neviens tā arī nav uzņēmies šo vietu sakārtot.

Asfalts vienās bedrēs (kas gan tiek ik pa laikam – kad tuvojas kāda svarīga vizīte – pa roku galam aizbērtas ciet), pretī Strēlniekiem, “zaļajā zonā” – šķības ielas seguma plāksnes, putekļi (lietus laikā – dubļi), šķidrs zāliens. Tas viss, manuprāt, pilnīgi neiederas pilsētas centrā, taču šķiet, ka atbildīgie tā nemaz nedomā.

Uz manu jautājumu par laukuma sakārtošanu domē joprojām atbild, ka “pagaidām norit plānošana”, un tikai pēc tam (kaut kad) būšot rīcība. Nezinu, kā ar dižo plānošanu, bet atrotīt piedurknes un kaut nedaudz sakopt jau var arī pirms grandiozās rekonstrukcijas. Man kā saimniekam būtu kauns, ja uzņemoties Eiropas kultūras galvaspilsētas saistības vai esot prezidējošā valsts Eiropā, vai pat gluži vienkārši uzņemot viesus – tūristus, es savu priekšnamu nemaz i neslaucītu. Būdams tik ļoti “plānojošs” kā domnieki, vismaz informatīvu plāksni uzliktu – sak, nesen te ievācos un drīz, pavisam drīz te kaut kas būs… Jo citādi te izskatās, maigi sakot, nepiedienīgi. Lietus laikā – kā upes paliena, kur tā vien piestāvētu paganīties nil-zirgiem…

Matīss Miers

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.