Nelaid gaisā svinu, labāk uzmin!

Katru gadu priecājos arvien vairāk, jo redzu, ka velobraucēju skaits Rīgā pieaug. Protams, katra cilvēka izvēli par labu ekoloģiskajam pārvietošanās līdzeklim ietekmē dažādi faktori: ekonomiskais, zaļā domāšana, veselība, ērtums, taču tas lietas būtību nemaina. Turklāt šis varētu būt viens no nedaudzajiem, ja pat ne vienīgais indivīda transportēšanas veids, kas apvieno visus šos nosacījumus. Bet lai kā arī nebūtu – velo ir spēks un par to pārliecinās arvien vairāk un vairāk rīdzinieku. Un nav pat īsti nozīme, vai kļūst vairāk ikdienas braucēju vai „svētdienas” minēju, galvenais ir fakts, ka cilvēki velosipēdu sāk iemīlēt. Varbūt kādam tā ir otrā satikšanās ar bērnības mīlestību! Iedomājies, pēdējo reizi kāds pedāļus mina kaut kad tad, kad šorti biji īsi, ceļi nobrāzti un saule spīdēja sejā…Bet tagad sestdienas rītā ved savas atvases velopastaigā pa tuvējo parku, un tās sajūtas atkal atgriežas. Jauki.

Šādā velopozitīvā garā nolēmu pameklēt dažus faktus, iespējams, mazāk zināmus, par velosipēdiem:

  • Velosipēdu kā tādu nav izgudrojis viens konkrēts cilvēks. Tā evolūcijas sākās ap 18.gadsimta beigām un notiek pat mūsdienās. Mūsdienu velosipēda prototips izveidots 1818. gadā Vācijā, tam bija koka rāmis, dzelzs riteņi un nebija pedāļu. Tas kustējās uz priekšu, ja braucējs ar kājām atspērās no zemes. Mazliet vēlāk, kaut kur ap 1839.-1840.gadu, Skotijā šis Vācijā radītais „velosipēds” tika pilnveidots – tam parādījās pedāļi, kas bija savienoti ar pakaļējo ratu un, nu, griežot pedāļus, uz priekšu kustējās arī pats divritenis. Velosipēdu ar pedāļiem masveida ražošana sākās 1867. gadā (nav datu par to, cik daudz tajā tie tika saražoti, bet mūsdienās katru gadu tiek izgatavoti aptuveni 50 miljonu velosipēdu). Taču tikai 1900. gadā pasaulei tika prezentēts tāds velosipēds, kādu mēs to pazīstam tagad – ar diviem riteņiem un pierastā izmērā;
  • Interesanti, ka 2005. gadā Lielbritānijā tika veikta sabiedrības aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot ievērojamāko tehnisko izgudrojumu kopš 1800. gada. Savādi vai nē, bet pēc respondentu domām ievērojamākais izgudrojums ir velosipēds. Lielbritānija ir ievērojama vēl ar to, ka šeit bagātie iedzīvotāji 2.5 reizes vairāk pārvietojas ar velosipēdu nekā nabadzīgie;
  • Velosipēds vispopulārākais ir Dānijā. Šajā valstī septiņiem no astoņiem iedzīvotājiem, kuri vecāki par 15 gadiem, ir savs divritenis. Salīdzinājumam, kā pārvietošanās līdzekli pilsētā velosipēdu izmanto aptuveni 30% nīderlandiešu, 5% itāliešu un tikai 1% amerikāņu;
  • Braucot ar velosipēdu, stundas laikā tiek sadedzinātas 600 kalorijas. Pie tam tērējot vienādu organisma enerģijas daudzumu ar velosipēdu mēs varam pārvietoties pat trīs reizes ātrāk kā skrienot vai ejot. Starp citu, izpētīts, ka enerģijas daudzums, ko velosipēdists iztērējis 1037 kilometru pievarēšanai ir ekvivalents tam enerģijas daudzumam, ko satur viens litrs benzīna. Ir pat sarēķināts, ka velosipēdisti gada laikā ietupa līdz pat 238 miljoniem litru degvielas. Un runājot par degvielu, vienas automašīnas stāvvietā var tik novietoti 20 velosipēdi…

 

Saistītie raksti...

1 Atbilde/es

  1. Renārs saka:

    Tiešām pozitīvi, ka arvien vairāk velobraucēju parādās. Vienīgi ziemā gan problemātiski ripot, jo ceļi netiek pienācīgi tīrīti un bez veloceliņiem nav variantu, jo gan gājēji, gan autovadītāji izturās nejauki.

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.