Neironu piesēdieni

Fiziskas aktivitātes – tas ir labi. Spēka, izturības, lokanības attīstīšana, sirdsdarbības uzlabošana, kaloriju dedzināšana tas viss ir apsveicami. Taču vai nav tā, ka piemirstam vingrināt arī smadzenes? Tā pat kā muskuļus, arī tās iespējams noslogot ar „fiziskām” aktivitātēm. Pierādīts, jo vairāk cilvēks nodarbina savas smadzenes, jo vairāk nervu savienojumu tajās veidojas. Jāsaka, ka tie, kas mācās vai ir nodarbināti sfērās, ar augstu intensitāti nevis monotonu darbu, ir laimīgi. Proti, viņu smadzenes ļoti bieži tiek papildinātas ar jaunu informāciju vai jauniem nestandarta gadījumiem, kam jāpiemeklē risinājums.

Interesanti, ka Hārvardas universitātes pētījums pierāda, ka indivīds ikdienas 47% no savām darbībām veic automātiski. Autopilotā mēs tīram zobus, ejam dušā, ķemmējam matus, dodamies uz darbu (visbiežāk pa vienu un to pašu maršrutu), utt.

Kā attīstīt smadzeņu darbību, ja tās netiek pietiekoši noslogotas vai arī gluži vienkārši ir vēlēšanās tās vēl labāk „uztrenēt”? Izrādās ir daudz dažādu metožu, taču zemāk apkopotas vienkāršāk izpildāmās:

  • Koordinācijas vingrinājumi. Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka šādi vingrinājumi veicina labās un kreisās smadzeņu puslodes „sadarbību” un sekmē vispārēju smadzeņu darbības uzlabošanu. Koordinācijas attīstīšanai der pat gluži vienkārši vingrinājumi*;
  • Lasīšana un krustvārdu mīklas. Lasot tiek iegūta informācija un attīstītas smadzenes, krustvārdu mīklu minēšana savukārt stimulē to aktivitāti;
  •   Svešvalodas. Nav īsti nozīme, vai ikdienas vajadzībām mācāties pāris vārdus, vai piesakāties kursiem, valodu apguves laikā smadzenēs norit jaunu tēlu apguve un pat tiek meklēti risinājumi nebijušām situācijām. Patiesībā, arī dzimtās valodas vārdu krājumu papildināšana sekmē pelēko šūniņu darbību;
  • „Kreisā” roka. Ikdienas darbību veikšanai uz brīdi mainiet rokas: mazgājot zobus, ēdot, klikšķinot „peli”. Protams, būs neērti un neveikli, bet jāsaprot, ka smadzenes apgūst ko jaunu. Ir pat zinātniski pierādīts, ka šādas darbības cilvēkā attīsta radošumu un iztēli;
  • Atpūta. Gluži vai loģiski, ka pēc jebkurām slodzēm ir jāatpūšas. Miers, pozitīva domāšana atputina smadzenes. Jānorāda, ka pie interesanta atklājuma nonāca Vašingtonas universitātes medicīnas skolas pārstāvji, kas veica pētījumu smadzeņu atpūtas izpētē. Pētnieki secināja, ka pelēko šūniņu bezdarbības brīžos tām ir tendence spontāni „ieslēgties”. Tas savukārt rada skaidrojumu tam, ka brīžiem paši labākie risinājumi un idejas pie mums nāk tad, kad tas viss mazāk gaidīts.

*Gaisā ar degunu uzzīmē astotniekus (vingrinājumu atkārto ap 20 reizēm, daļu vingrinājumu izpildi no labās, bet otru no kreisās puses. Pēc laika, kad astotnieki sanāk ideāli var trenēties rakstīt vārdus un teikumu

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.