Mūsu dzīve ir mūsu domas

Divas sievietes runā. Viens cits sūdzas:

– Nekas labs. Vīrs ir slinks, neko nedara mājās. Vīramāte ir odze, viss mani māca par dzīvi. Bērni nepakļaujas, ir rupji, slikti mācās.

Un aiz Viņas muguras ir Sargeņģelis un viņa piezīmju grāmatiņā raksta: “Nekas labs. Vīrs ir slinks, neko nedara mājās. Vīramāte ir odze, viņa māca dzīvi. Bērni nepakļaujas, ir rupji, slikti mācās. ”

Viņš pieraksta un domā: – Es nesaprotu, kāpēc viņai tas viss atkal vajadzīgs. Bet, ja jau viņa pavēl, būs jādara! “

Uz ko es vedinu? Tas, kā mēs dzīvojam, ir atkarīgs no mūsu domām un vārdiem. Aiz mums pastāvīgi stāv Sargenģeļi ar piezīmju grāmatiņu! Un ko darīt, ja nu viss tā ir? Melo sev, ka viss ir kārtībā? Izlikties laimīgam? Kā pārtraukt apvainoties, iegūt Mīlestību un atzinību, kā uzlabot attiecības?

Kamēr mēs pievēršam savas domas un uzmanību neveiksmēm, aizvainojumiem, bailēm, mēs turpinām tajās dzīvot, nepamanot citas iespējas apkārt.

Veiksim nelielu eksperimentu:

Paskaties apkārt un atrodi 10 zaļus objektus. Atradi? Tagad aizver acis un atceries, ka tevi ieskauj nevis zaļš, bet gan balts, arī 10 priekšmeti.

Piekrītat, ka daudz grūtāk ir atcerēties to, kam mēs sākumā nepievērsām uzmanību. Tā tas ir arī ar mūsu domām. Priekšplānā izvirzās tas, par ko esam pieraduši domāt, ko esam pieraduši pamanīt sev apkārt.

Paradokss ir tāds, ka tikai sākt jautri runāt un mākslīgi piesaistīt pozitīvas domas NEDRĪKST. Tas ir saistīts ar dziļi iesakņojušos pārliecību mūsos un neatrisinātu vainas, baiļu, aizvainojuma, kairinājuma sajūtu. Un, ja jūs to apzināti neizņemat no sevis, tad negatīvas domas, piemēram, tarakāni, pie mums nāks atkal un atkal.


©Elena Redko

Tulkoja: Debesu Rasa

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.