Mēs nevaram saprasties. Punkts

Foto: Chris Rivera

Foto: Chris Rivera

Mēs zinām, ka vīrietis un sieviete ir tik atšķirīgi. Tik daudz tiek runāts par ģenētiskām dzimumu atšķirībām, kas  slēpjas hromosomu pāros – XY vīriešiem, XX sievietēm. Kāpēc  ir tik grūti ir veidot attiecības? Kā veidot attiecības, lai neskartu mūsu iekšējo pasauli, lai nesajustu aizvainojumus un pārmetumus?

Uzreiz jāteic, ka X un Y hromosomu kombinācijas neietekmē domāšanas veidu. Smadzenēm nav dzimuma, gluži tāpat kā citiem orgāniem – sirdij, aknām, plaušām. Turklāt katram indivīdam smadzenes ir unikālas, un tajās nav atrodamas nekādas dzimumu atšķirības. Tas nozīmē, ka iemesls jāmeklē citur.

Debora Tanena, lingvistikas profesore Džordžtaunas universitātē Vašingtonā, kas pētījusi cilvēku uzvedības pamatprincipus un ietekmes, par dzimumu valodu izsaka zīmīgu tēzi: ja divi cilvēki – vīrietis un sieviete – patiesi grib saprasties ar vārdiem, viņi to nevar izdarīt. Punkts. Ar saziņas instrumentu – valodu – mēs galā netiekam. Secinājums: ja vīrietis un sieviete nespēj saprasties bez vārdiem, tad nekādi vārdi nelīdzēs.

Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka sieviete ikdienā izmanto 2–3 reizes vairāk vārdu, žestu, skaņu, mīmikas elementu, galvas kustību nekā vīrietis. Šīs iemaņas izveidojušās sensenos laikos, kad vīriešiem klusējot bija jākoncentrējas lāča medībām, kamēr sievietes meklēja tējiņas un attīstīja valodu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vīrieši retāk apmeklē psihoterapeitu vai meklē psiholoģisko palīdzību. Sievietes valoda ir jutīgāka, realitātei pietuvinātāka, konkrētāka, viņa izmanto piemērus no privātās dzīves. Sievietes pat lamājas citādi nekā vīrieši. Vīrieši to dara abstrakti, sievietes – mērķēti.

Tomēr pamatatšķirība slēpjas tā dēvētajā saziņas iemeslā, kāpēc viens vai otrs dzimums atver muti, lai kaut ko teiktu. Sievietes sarunas galvenais iemesls ir pats runāšanas process, kontakts ar otru cilvēku, tuvināšanās fakts. Kamēr runājam, esam kopā! Vīriešus kaitina, ka sievietes ilgi un tukši runā, jo viņiem tas nav saprotams. Turpretī vīrieša sarunas iemesls ir personiskā statusa demonstrēšana. Viņi runā, lai apliecinātu gudrību un spēku. Ir izpētīts, ka publiskas uzstāšanās laikā vīriešu replikas ir garākas, pārdomātākas un daiļrunīgākas.

Vīrietim ir svarīgi, ka viņā klausās, jo tā viņš sevi apliecina. Piemēram, kad sievietei ir nepatikšanas un viņa pārdzīvo, vīrietis saka: nepārdzīvo, nomierinies, tā demonstrējot abstraktu spēku. Sievietei tas nepatīk, jo viņa grūtā brīdī gaida tuvību. Ja problēma ir vīrietim, sieviete saka: zini, citiem tā arī ir bijis, es jūtu tev līdzi. Vīrieti tas kaitina, jo kā gan var teikt, ka arī citiem tā ir bijis. Viņš grib pārvarēt grūtības un iziet no tām kā varonis. Viņš drīzāk no mīļotās sagaida ko tamlīdzīgu: o, šausmas, vēl ne ar vienu tā nav gadījies! Tātad nesaprašanās iemesls ir nevis otrā cilvēkā, bet uztverē un valodas lietojumā.
Tālab pētnieki turpina smīkņāt: visas sieviešu un vīriešu attiecības patiesībā ir dzimumattiecības. Līdzko divi cilvēki satiekas, neatkarīgi no tā, vai viņu saziņa ir tikai draudzīga un koleģiāla vai arī seko seksuālas attiecības, 80 procentus veido emocionāls kontakts un tikai 20 procentus – seksuāls. Līdzko sākam runāt, parādās emocionālā valoda, un gaisā sāk izdalīties feromoni. Tas nozīmē, ka automātiski iedarbojamies viens uz otru un tos 80 procentus nu nekādi neizdosies novākt.

Smadzenes lietojam atšķirīgi

Klīstot pa lielveikalu, svešas pilsētas ielām vai mežā sēņojot, būsim pamanījuši, ka vīrieši telpā orientējas labāk. Zinātnieki domā, ka tas ir tāpēc, ka senlaikos vīrieši no rītiem aizklīda pa bizonu pēdām, piebeidza zvērus ar akmeni un vakarā atgriezās mājās. Tam bija vajadzīga telpiska domāšana, orientēšanās prasmes. Arī mūsdienu vīrietis labāk saprot GPS norādes – uz ziemeļiem, pēc tam uz austrumiem, bet sieviete labāk uztver orientierus no sērijas – veca banka, zila māja. Vīriešiem nepatīk taujāt, kur atrodas meklējamais objekts, jo viņi ir pārliecināti, ka paši labāk zina.

Tas nozīmē, ka vieniem un tiem pašiem mērķiem vīrieši un sievietes izmanto atšķirīgas smadzeņu zonas. Sievietes izmanto telpas stratēģijas, kas veidojas hipokampā – galvas smadzeņu centrālajā daļā – un atbild par atbalsta punktu izvēli telpā. Tieši tāpēc šī smadzeņu daļa sievietēm ir lielāka nekā vīriešiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka arī taksistiem ir izcils hipokamps, bet sievietes šo profesiju izvēlas reti. Varbūt tomēr miljoniem sieviešu ar ģeogrāfisko kretīnismu sirgst tāpēc, ka ceļus izdomājuši un pēc sava prāta būvējuši vīrieši?

Vīrieši ir cīnītāji, bet sievietes ievēro noteikumus. National Geographic dokumentālajā filmā Dzimumu cīņa vīriešiem un sievietēm tika piedāvāti desmit vienādi sarežģīti uzdevumi. Uzvarēs tas, kurš pirmais izpildīs. Daudz nedomājot un, galvenais, neizlasot noteikumus līdz galam, vīrieši sāka tos steigšus pildīt un zaudēja. Turpretī sievietes saglabāja mieru, izlasīja noteikumus līdz galam un uzvarēja, jo pēdējais uzdevums bija – nepildīt visus iepriekš minētos, bet vienkārši parakstīties. Kad vīrietis grib uzvarēt, viņa organismā paaugstinās testosterona līmenis un viņš metas cīņā. Arī sievietes organismā pieaug testosterona, bet vienlaikus arī estrogēna līmenis, tāpēc viņām sacensību gars nav tik spēcīgs. Tātad daba katram dzimumam ir uzlabojusi tās īpašības, kas senos laikos bija vajadzīgākas, lai izdzīvotu.

Avots:  Evija Hauka, izvilkums no žurnāls „Patiesā Dzīve”

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.