Laikmetīgās mākslas centrs kim? izstādes

Publicitātes attēls

kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina vēl  pēdējo nedēļu apskatīt lieliskas izstādes:

Kristas un Reiņa Dzudzilo izstādi „kim?* *kas ir mīlestība?”

kim? Laikmetīgā mākslas centra jeb trīs vārdu un jautājuma zīmes abreviatūras atšifrējums ir vaicājošais „kas ir māksla?”. Izstādes mākslinieki izvēlējušies uzdot citu – ietilpīgāku un pēc visiem parametriem lielākujautājumu jeb „kas ir mīlestība?”. Emocionāli un intīmi interpretējot trešā burta apzīmējumu, „m” top par„mīlestību” un jautājums – par izstādes jēgu. Tās vēstījumam ir domraksta forma – ievads, iztirzājums un nobeigums.

Pakui Hardware (Ugnius Gelguda un Neringa Černauskaite) izstādi „Lost Heritage”

Pakui Hardware ir 2014. gadā dibināta zīmola nosaukums, kas apzīmē mākslinieku Ugniusa Gelgudas un Neringas Černauskaites sadarbību. „Pakui” nosaukumā ir atsauce uz dievietes Haumeas (auglības dieviete, kurai dzima bērni no dažādām viņas sadalītā ķermeņa daļām) īpašo pavadoni Kailua ciematā, kurš spēja apriņķot Oahu salu sešas reizes dienā, kamēr „Hardware” apzīmē realitātes materiālo dimensiju —aparatūru, ķermeni, vielu. Apvienots, Pakui Hardware kļūst par ātrgaitas zīmola politikas konstruktu, kas darbojas kā mītiska pus-prece, kura ilgojas pārsniegt materiālā robežas. Savā jaunākajā projektā „Lost Heritage” („Zudušais mantojums”) Pakui Hardware caur apskatei izstādītu disfunkcionālu dārzkopību turpina savus pētījumus par attiecībām starp materialitāti, tehnoloģijām, bioloģiju un dabu. Kā tehnoloģijas veido un maina fizisko realitāti, tostarp arī cilvēka ķermeni? Brīdī, kad mākslīgā bioloģija mēģina no nekā, no pavisam jaunām gēnu kopām, radīt organismus, dabas loma no evolūcijas pārtop par rakstīšanu, programmēšanu un dizainu. Kā būtu ar mūsu pašu iekļaušanu saglabājamā mantojuma sarakstā, ko saglabāt tālākai izpētei nākotnē?

Pakui Hardware

Publicitātes attēls

Grupas izstādi „Lily’s Pool” Art in General, Ņujorkā, aizsākot Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības padomē publiskās diplomātijas un kultūras pasākumu programmu Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šīs ir kā neizdzīvotas pieredzes atmiņas: tautieša Edvarda Liedskalniņa dvēsele skuma pēc atraidītās jaunības dienu mīlestības, kas mita tālumā – perifērajā dzimtenē, Austrumos no visa; vīra nebeidzamās skumjas lika masīviem koraļļu blokiem magnetizēties un antigravitācijas ietekmē uz Floridas īpašuma mitrās zemes pacēlās vienīgais zināmais modernais megalītiskais piemineklis. Gadu desmitus vēlāk tūrē devās Billijs Aidols, uzstājās turpat netālu un apmeklēja šo pili, stāstam par „Sweet Sixteen” uzceļot savu – izdziedamu pieminekli.

Lily’s Pool” ir septiņu latviešu mākslinieku darbu izstāde, kas tver smalku un poētisku, bet reizē taustāmu fenomenu klātbūtni pastarpinātas post-interneta, “post-dabiskās” pasaules kultūrā. Iesaistītie mākslinieki ar zīmējumu, glezniecības, objektu, tekstila un performances mediju klātbūtni nododas individuālās un vēsturiskās materiālu atmiņas tematikas pētījumiem digitāli gaistošo struktūru pārņemtajā laikmetīgajā pasaulē. Izstādes darbi rada vides, kuras ir reizē ierastas un neērtas un nedabiskas, pētot un piedāvājot versiju par to, kā fiziskais un sociālais ķermenis var justies šajā ātrgaitas pārlūkošanas un kopīgošanas ikdienā.

Lily’s Pool smalkā satīra rodas tur, kur ar tukšumu pildītās, plūstošās izstādes robežas parauj sev līdzi vairākus mākslas darbus: Armanda Zelča formālo welcome zīmi ar nosaukumu „Terra Vinca” (lasi: P-R-O-V-I-N-C-I-A) – romantizētu, autentisku žestu, kas sniedz ieskatu atrašanās vietā balstītā identitātē; jaunus ziedu kārtošanas apvāršņus, kas attēloti Darjas Meļņikovas gleznotajā kolāžā, kuru iedvesmojusi abstrakta cilvēka aura dinamikas, harizmas un sapņu krāsā; tad liliju baseina loģika tiek atšķetināta un uzadīta no jauna, līdz gleznieciskās un pa pusei valkājamās Kaspara Groševa radītās formās parādās ritmiski pavedieni; deformēti tropiski augļi ar spēcīgu aromātu izlaužas no Ievas Kraules pastorālā un personalizētā Arkādijas dārza stāsta; Evita Vasiļjeva apdzīvo telpu ar ģipša formām, kas kalpo kā ideāli paraugi skulpturālam apjukumam saistībā ar vienlīdz neesošu pagātni un nākotni; sentimentālo atmosfēru noslēdz virkne Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas darinātu objektu, kas tiek pieteikti kā ierāmēta krāsa, ģipša plauksta un nefunkcionāla, tomēr iluzori saistoša galda spēle.

lilly_pool

Attēls: Lily's Pool

lilly ppoll

Attēls: Lily's Pool

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.