Labo cilvēku pasaule – Stopētāju dienasgrāmata – 6. diena (30.jūlijs)

6 diena (30.jūlijs)

IMG_0127edited.jpg1

Pamostamies 07:30. Steidzam ieiet dušā un pabrokastot. Pie brokastu galda Silvija sīki un smalki izstāsta, kur zvanīt, ja mums apnīk, kur un cikos jātiekas, kādas atrakcijas mums noteikti ir jāapmeklē. Viņa sagatavo līdzi kruasānus ar šokolādi, tiem pievieno arī ūdens pudeles. Sajūtamies kā padsmitnieki, kas dodas uz savu pirmo klases vakaru. Bet nekas, mēs saprotam, ka to viņa dara ar domu, lai mums būtu labi.

Nedaudz pēc deviņiem esam jau pie atrakciju parka „Futuraskope”. Vienojāmies ar mammu Silviju, ka pulksten 19:00 tiksimies šajā paša vietā, lai dotos mājup.

DSC02102editedDSC02113edited

Paliekot divatā ,mums rodas šaubas, ka šeit varēsim pavadīt visu dienu. Nav arī īsti skaidrs, vai iedotās biļetes ir vienai konkrētai vai vairākām atrakcijām. Pēc pirmās 4D atrakcijas uzzinām, ka mums piešķirtas biļetes, kam nav liegta neviena izklaide šajā iestādē. To tad steidzam arī izmantot. Sākumā apstaigājam Silvijas ieteiktās atrakcijas, kas patiesi mūs neatstāja vienaldzīgus. Aiz sajūsmas kliedzām, vietām pat atdauzījām plecus. Jāsaka, ka lielais vairums šī parka atrakciju veidotas uz 3D un 4D bāzes. Ir gan speciālās brilles, gan kustīgās grīdas un krēsli, gan šķidruma šļakstīšana sejā. Viss ir ļoti interesanti, bet uz dienas beigām jau paliek mazliet garlaicīgi. Apstaigājuši pašas „spicākās” atrakcijas mazāk advancētās mūs vairs nespēj aizgrābt. Tuvojas jau 19:00. Pašiem nemanot jau būs pagājusi visa diena.
Noguruši sagaidām Silviju un uzzinām, ka vakariņas pie Fransuā mammas nebūs. Vakar vīna iespaidā viņš esot mazliet sajaucis dienu secību, vakariņas ir katru piektdienu, bet šodien tikai ceturtdiena. Taču brauciens uz fermu tik un tā būs, jo vakariņām nepieciešams paņemt svaigo mājas sieru.

Atbraucot mājās, mūs sagaida Fransuā, izprašņā, kā gāja un aicina sev un meitām līdz uz fermu. Būs kazas jūgšana ratos un īpašumu izrādīšana. Nepaguvām ne atvilkt elpu, ka esam jau Fransuā automašīnā. Vecāmāte dzīvo tepat netālu, mazliet ārā no ciemata. Ceļš ved caur citām mazapdzīvotām vietām, kas, manuprāt, ir pat skaistākas par Parīzi. Te viss ir tik vienkāršs, bet reizē skaists. Šaura galvenā iela, māja pie mājas, kāds neliels veikals un tikai pāris cilvēku uz ielām. Mēs tam visam esam garām, traucamies pa lauku ceļu gar kukurūzu un saulespuķu laukiem.
IMG_0179editedKāpjam ārā un ekskursija var sākties. Izstaigājam visu teritoriju. Apciemojam gan kazas slaukšanas brīdī, gan lielu šķūni pilnu ar sienu, gan cūku aizgaldu, gan trušu būrus. Protams, daudz ko jau esmu redzējis tepat Latvijā, taču interesanti ir palūkoties, kā tas izskatās te. Īstenībā, ļoti līdzīgi, lai neteiktu, ka tāpat.

Var redzēt, ka Fransuā viss šeit ļoti patīk un viņš ir patiesi lepns par savu (savas mātes) īpašumu. Viņš mīl gan savu dzimto pusi, gan Franciju, tiesa atskaitot lielās pilsētas, bet tas ir jau pavisam cits stāsts. Paņēmuši svaigi gatavo sieru, iepazinušies ar vecomāti mēs dodamies mājup.

DSC02141edited2222222222

Pirms vakariņām iepazīstamies ar interesantu dzērienu „Picon”. Fransuā izstāsta, ka tas ir īpašs franču alkoholisks dzēriens, ko lej klāt sliktas kvalitātes alum, lai uzlabotu tā garšu. Viņš speciāli sagādā mums lēto alu un pievieno tam „Picon”. Nu nezinu, it kā jau labāk. Mazliet stiprāks un apelsīnu garšu sit cauri…

IMG_0192editedŠovakar vakariņu laikā jūtama vēl pozitīvāka atmosfēra. Šķiet, ka visi jau ar mums ir apraduši un pat mazliet skumst par to, ka mēs rīt dodamies prom. Fransuā steidz izbaudīt vēl pēdējo mūsu vakariņošanu un lej mums vīnu pēc vīna. Tad vēl atrod speciālu liķieri un vēdera priekus noslēdzam ar īpašu šampanieti, ko viņš ceļ galdā tikai augsti godājamiem viesiem. Pēc dakšu un nažu nolikšanas nekas vēl nav beidzies. Fransuā liek atnest uz virtuvi savu Ziemassvētkos saņemto spēļmantiņu – miniatūra aušanas rūpnīcas kopiju. To var iedarbināt un tad tā darbojas kā īsta. Pa skursteni nāk dūmi utt.

Nosēdējām līdz pusdiviem un tad gājām gulēt. Šo nakti mēs pavadīsim istabā, mums tiek atvēlēta lielākā telpa mājās. Rīt atkal agri jāceļas un jāpošas tālāk ceļā.

Saistītie raksti...

1 Atbilde/es

  1. Renārs saka:

    Patīkami lasīt par jauko franču ģimenīti pēc neveiksmīgās stopēšanas. Labprāt palasītu par stopēšanu Spānijā, tā kā par to dzirdēts tik tas, ka ejot slikti vai neejot vispār.
    Patīkamu dienu vēlot,
    R.

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.