Labo cilvēku pasaule – Stopētāju dienasgrāmata –14.diena

14. diena (7.augusts)

Mums palaimējās, pa nakti nelija ne pilītes. Taču ir ļoti auksts. Aukstums mums liek ātri saposties, savākt mantiņas un iet apraudzīt tālbraucējus. Šeit uz gulēšanu apmetušās arī pāris poļu un lietuviešu fūres. Saruna neizdodas, jo tālbraucēji vēl guļ. Nolemjam iet uz tankštelles izbrauktuvi un sagaidīt viņus tur. Mums jau gatavs šīs dienas veicamā maršruta plāns – Drēzdene, Polija (kas nu kā vedīs) un Varšava. Esam nolēmuši no Varšavas braukt mājās ar autobusu.

8:45 apstādinām nelielu smago mašīnu, kas dodas uz Drēzdenes pusi. Pēc kartes aplūkošanas sanāk, ka veiksim tieši pusi no ceļa. Pirms braukšanas šoferis norīko Leldi apgulties viņa migā, jo uztraucas, ka policija varētu vadītāju noštrāfēt. Neilgi pēc braukšanas uzsākšanas jau atkal parādās lietus, kas pēc brīža pārvēršas ļoti stiprā negaisā. Labi, ka esam zem jumta.

Mūsu un vadītāja ceļi šķiras 239 kilometrus no Drēzdenes. Esam speciālā apstāšanās vietā, joprojām līst. Vienīgais jumtiņš ir pie tualetēm, kur tad arī stāvam. Šeit mēs izbēgam no lietus un mēģinām sarunāt kādu, kas brauc tālāk.

Pēc apnicīgās stāvēšanas vedēji piesakās paši. Lai gan viņi nebrauc uz Drēzdeni, bet tikai mazu gabaliņu uz priekšu, mēs ar prieku izmantojam piedāvājumu. Braucēji piedāvā mūs izlaist pie lielā benzīntanka, kur, iespējams, palaimēsies noķert kādu, kas veic tālāku gabalu.

Un palaimējas arī. Tiekam izlaisti pie benzīntanka. Lietus nav mitējies. Saprotam, ka stāvēt zem nojumes nav lielas jēgas, ar uzrakstu Dressden dodamies apciemot fūres. Viena mums pasteidz garām, vadītājs neapmierināti paskatās, bet tad apstājas.

Pāris minūtes pirms divpadsmitiem uzsākam ceļu uz Vroclovu. Mums palaimējās nostopēt poļu fūri. Vadītājs ir lādzīgs puisis, kam patīk šad tad palamāties poļu valodā uz apkārt braucošām vieglajām automašīnām, bet tā visādi citādi – draudzīgs un jautrs.

Netālu no robežas mēs apstājamies benzīntankā uz 30 minūšu obligāto pauzi. Polis vāra kafiju uz prīmusa, kas novietots tieši uz benzīna bākas. Pacienā arī mūs un ripojam tālāk.

16:30 šķērsojam Vācijas – Polijas robežu. Neilgi pēc robežas šķērsošanas polim zvana priekšnieks un viņu apbēdina. Kaut kādu iemeslu dēļ viņam liedz braukt uz Vroclovu, bet liek kādas pāris stundas uzgaidīt. Taču polis apņemas mūs tik un tā nogādāt galamērķi, ja ne paša spēkiem, tad ar kolēģu palīdzību (kolēģi šajā gadījumā ir visi tālbraucēji). Izmantojot rāciju viņš āri sarunā citu fūri, kas gatava mūs uzņemt un tuvākajā degvielas uzpildes stacijā emigrējam uz citu kabīni.

Nākamais fūrinieks arī ir polis, kurš veic regulārus reisus uz Latviju un piegādā lielveikaliem dažādus dārzeņu konservējumus. Šoreiz, par nelaimi mums, viņš nedodas tālajā reisā un mēs mazliet pēc sešiem tiekam izlaisti Vroclovas benzīntankā.

Zinot, ka šī pilsēta ir gara, nolemjam neizmantot nedz soļošanu, nedz sabiedrisko transportu. Pieņemam lēmumu stopēt cauri pilsētai. Par laimi mēs neesam vēl pašā pilsētā un šādu manevru varam veikt. Tā kā ir darbadienas beigas, ceļš pilns ar automašīnām. Drīz jau tiekam busiņā. Vadītājs uzreiz uztver mūsu plānus tikt vismaz cauri pilsētai un ir gatavs mūs nogādāt Vroclavas otrā galā. Šoferis pēc sava braukšanas stila tik pat labi varētu būt itālis, nevis polis. Mēs traucamies pa pilsētu neievērojot luksoforu signālus, komentējot citus vadītājus, internacionāli lamājoties un reti dodot ceļu citiem automobiļiem. Pa ceļam vadītājs piestāj benzīntankā. Nākot ārā, nes hotdogus un sniedz mums. Mēs esam izbrīnīti – kāpēc, par ko? Atbildes tā īsti nav, vienkārši tāpat.

Pēc 40 minūšu ilgā, bet jautrā brauciena esam Vroclovas otrā galā un turpinām stopēt. Drīz arī uz mūsu aicinājumu atsaucas busiņš pilns ar dažāda vecuma vīriešiem. Es mazliet saminstinos, bet Lelde jau raušas iekšā. Nu ko, nākas tik sekot. Brauksim kādus 60 kilomtrus uz priekšu.

Pēc pāris minūtēm pavadītām automašīnā saprotam, ka tie ir celtnieki vai kāda cita fizika darba darītāji, kas dodas mājup no darba. Pa ceļam tiekam sacienāti ar poļu alu.

Brigāde mūs izlaiž pie kārtējā DUSa. Pulkstenis rāda gandrīz 21:00. Ļoti ceram apstādināt mašīnu, kas dodas pa taisno uz Polijas galvaspilsētu. Izdodas apturēt auto. Pārītis dodas uz Belčatovu, vietu, kur mēs pirmajā naktī palikām “lieliskajā” viesnīcā.

Sasniedzam pilsētu vēlā vakarā. Par laimi tālu nav jāiet, jo poļi mūs nogādā vietā, kur sākas ceļš uz Varšavu. Atrodam starta pozīciju, kur brauktuvi apspīd laterna un 22:27 turpinām stopēt. Mašīnu nav daudz un vieta arī neomulīga – blakus vietējā mēroga nakts lokāls.

Bet arī šajā stundā un vietā uzsmaida veiksme. Pusstundu nostāvot, mūs aicina kāds auto, kas apstājies netālu. Izrādās, ka cilvēki ir braukuši mums garām un nolēmuši palīdzēt. Pirms tam gan savas mantas pārkrāmējuši bagāžniekā un tad devušies pēc mums.

Poļu pāris dodas no brīvdienām, ko pavadījuši netālu no Slovākijas robežas. Viņi paši dzīvo Varšavā tā, ka mums ir pa ceļam. Abi priekšā sēdošie labi pārzina angļu valodu un ir ļoti runātīgi. Viss ceļš paiet dažādu lietu apspriešanā. Tiek pārcilāta vēsture, Padomju Savienība, Polijas un Latvijas rūpniecība, ieradumi un paražas. Iebraucot Varšavā, ko sasniedzam naktī, poļi mūs nogādā uz vajadzīgo autoostu (izrādās, ka tās te ir vairākas, un bez viņu palīdzības diez vai mēs atrastu īsto).

Par nelaimi autoosta ir ciet. Pie ieejas uz soliņiem snauž gan tie, kam no rīta ir agrais reiss uz kādu no blakus esošajām kaimiņvalstīm, gan Varšavas bezpajumtnieki. Nevēlamies palikt uz ielas un blakusstāvošam vīrietim (ukrainim) pajautājam vai nav kāda vieta, kur siltumā varētu sagaidīt rītu. Viņš norāda uz autoostas stūrī atrodošos hoteli, kura pirmā stāva foajē tiek izmantots, kā uzgaidāmā telpa. Dodamies tur.

Autobuss uz Rīgu pienāk 6:15. Mums ir 3 stundas, ko pagulēt. Iekārtojamies ērtāk, savām vajadzībām okupējam četrus krēslus, uzlieku modinātāju un miegam ciet. Pa nakti te kāds ienāk, te iziet, piebrauc policija, ieskanas signalizācija, bet tā viss mierīgi.

 

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.