Labo cilvēku pasaule – Stopētāju dienasgrāmata – 11.diena (4.augusts)

11. diena (4.augusts)

Fakts, ka mums neveicas ar Spānijas vasaru, apstiprinās. Dienā, kad jādodas prom, laiks ir ļoti silts un saulains. Rūpīgi sakārtojam mantas, no kempinga aizņemamies striķi (kas mums lieti noderēs, ja vien būs iespēja, atkal būvēsim „siltumnīcu”) un 12:40 ejam projām. Aizdomājos un secinu, ka stopēšanā pats brauciena galamērķis, pa lielam, nav nekas cits, kā tikai punkts, kuru sasniedzot ceļotājs var oficiāli griezties atpakaļ. Bet par to nav ne mazākās nožēlas, varbūt tikai nedaudz…

g-5Ejot lejā pa kalnu, izdodas nostopēt busiņu, kas nogādā mūs gandrīz tajā pašā vietā, kur pirms divām dienām tikām izlaisti. Lelde izsaka vēlmi nopeldēties okeānā, jo neesam vēl līdz šim to izdarījuši (pie kempinga bija pārāk stāvas klintis, lai peldētos). Esmu mazliet noraizējies par to, ka iešana uz okeānu varētu ietekmēt mūsu virzību uz priekšu. Lai atrisinātu dillemu veicam pārrunas un vienojamies, ka okeāns nekur nepazudīs, un iemēģināsim to obligāti nākamajā vietā, kur to „satiksim”.

Ceļu uz pierobežu mēs veicam ar kājām. Nav jau tik grūti, vienīgi karstums mazliet traucē. Pēc kādu divu stundu iešanas nonākam pie tā paša tirdziņa, kas iepazīstināja mūs ar Spāniju. Ātri izstaigājam andeles vietu, nopērkam aprocītes un ejam tālāk.

Nedaudz pirms 16:00 sākam ceļu atpakaļ uz Latviju. Pēc desmit minūšu gaidīšanas nostādinām vāģi, kas dodas mazliet uz priekšu uz St-Jean-de-Luz. Atceramies, ka tur ir okeāns, un apņemamies tur nopeldēties.

g-2Okeāna pelde mazliet ievelkas. Nekas, tas taču ir okeāns, un peldamies tajā pirmo reizi. Ap pusseptiņiem esam atpakaļ uz ceļa, nācās daudz noiet ar kājām. Sagurums jūtams. Karstums sāk „uzmākties” vēl vairāk, bet tā kā mums nav skaidras naudas nevaram nopirkt neko, kas spētu remdēt slāpēs. Iemesls tam ir fakts, ka veikalos ar karti nevar norēķināties, ja summa nepārsniedz 5 vai 10 euro. Neesam skopi, bet liekas mantas pirkt un nest nevēlamies.

g-4Stopēšana uz priekšu nesanāk tik laba kā iecerēts. Tomēr šeit sokas daudz labāk nekā Spānijā. Cilvēki ir daudz atsaucīgāki, bet tā kā esam uz mazajiem ceļiem, katrs, kurš paņem mūs automašīnā, ātri vien ir spiests mūs izlaist, jo šoferis dodas mājup.

g-322:52 ar piecām automašīnām esam tikuši no Beyonnī līdz pat maksas ceļa beigām kaut kur pie pilsētas Torbes. Nevaram izlemt vai stopēt tālāk, vai iet gulēt tuvumā esošajos krūmos. Nolemjam uzspēlēt kaut ko līdzīgu veiksmes spēlei. Ja kāda no desmit automašīnām, kas mums pabrauks garām neapstāsies, tad iesim gulēt.

g-6

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.