Labo cilvēku pasaule – Stopētāju dienasgrāmata – 10.diena (3.augusts)

10 diena (3.augusts)

Rīts atnāca…Ne tik saulains un spānisks, kā bijām cerējuši, bet nu nekas. Mums toties ir okeāns un klintis, ko steigsim baudīt. Noskaidrojam, ka ugunskuru kempinga teritorijā taisīt nevar. Tas mūs nesarūgtina. Jau vakar bijām nolēmuši, ka savu pavardu kursim uz klintīm. Savācam visas nepieciešamās mantas, supermārketā iegādājam dažas vīna pudeles un ejam uz okeāna pusi.

Virzoties pa klintīm, šad tad pazūdam kādā spraugā, jo paralēli kustībai uz iecerēto mērķi, lasām dažādus koksnes izstrādājumus ugunskuram. Esam iecerējuši folijā cept dārzeņus un zivis, ja tās man palaimēsies uzmānīt uz āķa. Ātri vien olīvkoks pārtop par kaut ko līdzīgu makšķerei (vairāk gan makšķer-kātam, jo „kāts” ir precīzāks apzīmējums tam, kas ir sanācis). Pats sapriecājos, ka atrasto kaijas spalvu veikli pārtaisu par pludiņu. Varu sākt baidīt zivis.

Sajūtamies, kā pirmatnējie cilvēki vai arī tādi, kas kopā ar kuģa atlūzām izskaloti svešā krastā. Necerēti skarbais klimats šīs sajūtas vēl vairāk pastiprina, biežāk gribas saspiesties kopā, lai sasildītos. Starp klintīm esam tikai divi vien, ugunskurs un badapātaga…

Kamēr nodarbojos ar zemūdens iemītnieču medībām, Lelde jau iekūrusi ugunskuru un profesionāli gatavo dārzeņus. Top divas follija laiviņas pilnas ar dārzeņiem. Vēl tik derētu noķert kādu čučarellu.

Nevar teikt, ka zivis nerausta „pludiņu”. Rausta, un pamatīgi, tikai nevar dabūt krastā. Beigās no trim noķertajām gatavota tiek viena. Viena pati aizbēga, otru palaidu vaļā – ceru, ka izaugs liela, un nodzīvos laimīgu dzīvi.

Karaliski papusdienojuši, nolemjam atpūsties. Pasnaužam uz „mūsu” klintīm, aizrāpjamies uz blakus esošām. Vērojam, kā atpūtnieki gar akmeņiem meklē garneles, citi kāpelē pa stāvām nogāzēm. Mēs tik sēžam, baudām divvientulību un dabas skaistumu. Pat okeāna atpūstais dzestrums netraucē sajūsmai, šķiet, tas pat iederas.

Uz vakara pusi rāpjamies atpakaļ uz kempingu. Nolikuši mantas pie „siltumnīcas” plānojam turpmāko rīcību. Nolemjam, ka šodien varam atļauties lustēt, jo rīt jau būs jādodas atpakaļ. Spēlējam dažādas galda spēles, baudām alu, iepazīstamies ar jauniem cilvēkiem. Nemanot pienāk vakars, atkal mazliet apmācies. Kaut kā ar laika apstākļiem mums neveicas.

 

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.