Dokumentālais kino par Rīgu septiņu Eiropā slavenu režisoru izpildījumā

Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta „Force Majeure” ietvaros divu gadu garumā kopā strādāja Latvijas sociālantropologi, ievērojami Eiropas dokumentālā kino režisori un filmēšanas grupas no septiņām dažādām valstīm. Šīs sadarbības rezultātā tapusi dokumentālā filma „Pāri ceļiem un upei”, kas veidota no septiņām dokumentālām īsfilmām, kas katra autora individuālā kino valodā novēro un stāsta par Rīgu un tās cilvēkiem dažādās situācijās. Filma veidota Eiropas kultūras galvaspilsētas tematiskās līnijas „Ceļu karte” ietvaros, kuras būtība ir iesaistīt kultūras procesos dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotājus. Projekta ideja sakņoja Rīgas poētiskās dokumentālā kino skolas panākumos, kas kļuva zināma plašākā pasaulē 80. gadu beigās un vēl aizvien ir iedvesmas avots daudziem pasaules kinematogrāfistiem.

Filmas „Pāri ceļiem un upei” tapšanā iesaistījās pasaulē slaveni un nozīmīgi autori. Sergejs Lozņica no Ukrainas savas filmas stāstu veidoja Maskavas priekšpilsētā,  Vecajā ebreju kapsētā un filma ir veltījums Rīgas ebreju piemiņai, Audrius Stonis no Lietuvas savu filmu veidojis par Mangaļsalas zvejniekiem, Jāks Kilmī no Igaunijas, vairāk nekā gadu vēroja cilvēkus un notikumus Lucavsalā, Rainers Komerss no Vācijas, atgriežoties Latvijā pēc 25 gadiem, izveidoja stāstu par vietu, kur Daugava ietek Rīgas jūras līcī un Rīgas pilsētas daļām Daugavgrīvu un Bolderāju šodien, austriešu režisores Betinas Henkeles filma ir personisks stāsts par baltvācu ģimenes vēsturi, viņas vecvecvecmāmiņas mājā Vecrīgā, dāņu režisors Jons Bangs Karlsens, vēroja Rīgu no kaķu perspektīvas un latviešu dokumentālā kino vērojuma klasiķis Ivars Seleckis savai kino valodai apliecinājumu meklēja Ķīpsalā.

„Rīgā ir ļoti daudz tāda, ko rīdzinieki nevar pat iedomāties. Šai pilsētai ir ļoti sarežģīta struktūra, viņa ir ļoti neviendabīga, ir visādas vietas, visādas iespējas, kur var attīstīties kaut kādas mikropasaules, mikroprocess, mikrosabiedrības, un šī lokalizācija viņām netraucē attīstīties, un izveidojas interesantas sabiedrības. Rīgai vispār ir veicies ar visu ko. Tā ir tāda mistiska vieta, ļoti savdabīga un pievilcīga,” stāsta viens no filmas autoriem Ivars Seleckis, kurš Latvijas dokumentālo kino padarījis slavenu pasaulē un kurš filmas pirmizrādes mēnesī svinēs savu 80.dzīves jubileju.

„Es pirmo reizi Rīgā nonācu 1986. gadā. Lai cik tas dīvaini nebūtu man te nekas būtiski nav mainījies. Nav mainījies pilsētas gars, Rīgas nomales – kādas es tās toreiz ieraudzīju, tādas tās ir vēl aizvien,” stāsta pasaules slavu guvušais ukraiņu režisors Sergejs Lozņica.

“Uzņemt kino ir daudz iemeslu. Galvenais iemesls ir tas, ka kino laikam ir vienīgais veids kā apstādināt laiku. Un saglabāt laiku. Es domāju, ka cilvēki vienmēr ir sapņojuši par lidošanu, bet salīdzinot to, ko var paveikt kino – apstādināt neapstādināmo – laiku – droši vien lielāka brīnuma šajā pasaulē nav,” pēc filmas uzņemšanas stāsta viens no atzītākajiem mūsdienu lietuviešu režisoriem Audris Stonis.

Projekts savā ziņā ir unikāls tādēļ, ka filma tapusi režisoriem sadarbojoties ar Latvijas sociālantropologiem, kuri palīdzēja meklēt stāstus, varoņus un situācijas, kas tagad rezultējušās septiņās filmās. Latvijai un Rīgai tas ir nozīmīgs projekts, jo šīs filmas piedavā ārpusnieku skatījumu uz rīdzinieku ikdienas dzīvi Austrumeiropas metropolē, kuru mēs paši ikdienā neieraugām. Projekta tapšanā iesaistījās Latvijas sociālantropologi: Dace Dzenovska, Māris Prombergs, Māra Pinka un Garets Hamiltons, Agnese Cimdiņa, Ieva Raubiško un pētnieki Agnese Lūse, Anita Uzulniece, Gunārs Armans.

Filma veidota kā vairāku valstu filmu studiju – Mistrus Media, VFS Films (Latvija), UKU studija (Lietuva), ATOMS & VOID (Nīderlande), kOMERS.film (Vācija), Kuukulgur Film (Igaunija) – kopprodukcija.

Filmas tapšanu atbalstīja Nodibinājums Rīga 2014, Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Eiropas komisijas programma MEDIA, kā arī citu valstu kultūras un kino institūcijas: Eesti Filmi Instituut, Film und Medien Stiftung NRW, Lietuvos kino centras, Böckler-Mare-Balticum-Stiftung, Herder Institut für historische Ostmitteleuropaforschung, Akademie der bildenden Kunste Wien.

Filmas producenti ir Antra Gaile, Gints Grūbe, filmas režijas konsultants Dāvis Sīmanis, skaņu režisori: Aleksandrs Vaicahovskis, Artis Dukaļskis, Vladimirs Golovnitskis.

Filmas pirmizrāde notiks 2014.gada 3. septembrī k/t Splendid Palace. Septembrī filma tiks demonstrēta k/t Splendid Palace.

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.