Kategorija: Garīgā izaugsme

0

Kur ir mūsu dzīves skolotāji? Kāpēc tie ir vajadzīgi?

Kad mēs piedzimstam, mēs mācāmies elpot, mēs mācāmies ēst, mēs mācāmies iet uz podiņu, mēs mācāmies staigāt. Visa mūsu bērnība ir vienas vienīgas mācības. Sasnieguši apzinātu vecumu, mūs atkal sūta mācīties skolā, vēlāk universitātē vai arodskolā, lai apgūtu kādu amatu. Izmācoties universitātē, iegūstot grādu vai kādu arodu, mēs domājam, ka nu mēs esam pieauguši, gudri un esam jau iemācījušos to, ko esam vēlējušies un mācības būs beigušās, un varēs sākt dzīvē iet pa sev izvēlētu ceļu, un neviens vairs nemācīs.

0

Kam tici, tas strādā!

Tas bija sen – kad mums ar manu tagadējo vīru vēl nebija kopējas mājas, mašīnas un plānu uz kopēju atvaļinājumu. Viņš atnesa man ziedus. Tādu vienkāršu, nedaudz pavītušu un ne pirmā svaiguma puķu pušķi – steigā esot benzīntankā nopircis.