Botāniskajā dārzā skaņu mākslas izstāde “Skan II”

31.maijā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tiks atklāta Eiropas kultūras galvaspilsētas gada skaņu mākslas izstāde “SKAN II”. Izstāde pulcēs izcilus māksliniekus no visas pasaules, kuru radošās izpausmes centrā ir skaņa.

Šis būs skaņu mākslas izstādes pirmais posms, kurā līdz 20.jūnijam aplūkojami Signes Lidēnas, Arno Jākobsa, Paskāla Brokoliki un citu mākslinieku darbi. Izstādi rīko nepieradinātās mūzikas un saistītās mākslas biedrība “Skaņu mežs” sadarbībā ar nodibinājumu Rīga 2014.

Izstādes mērķis ir demonstrēt aktuālus sasniegumus skaņu mākslā, kā arī prezentēt šo mākslas formu tiešā un netiešā saistībā ar Pārdaugavas koka arhitektūru. Izstādes veidotāji vēlas, lai šī estētiskā pieredze sasniegtu ne vien mākslas interesentus, bet arī nejaušus garāmgājējus.

Izstādes “SKAN II” pirmā posma galvenā norises vieta būs LU Botāniskais dārzs, kā arī Kalnciema kvartāla galerija, kurā būs apskatāms Paskāla Brokoliki darbs. Izstādes norise Botāniskā dārza vidē sola eksotisku laikmetīgās mākslas saplūšanu ar pilsētvidi un dabu, jo ekspozīcijas darbi būs apskatāmi viscaur dārza teritorijai, ieskaitot lektoriju, herbāriju un sūkņu māju.

Nīderlandiešu mākslinieka Pētera Bogersa darbs “Nepieradinātais koris” ir audio instalācija, kas sastāv no 40 maziem skaļruņiem, kas piestiprināti pie griestiem un atskaņo 30 dažādus audio kanālus. 20 skaļruņi ir novietoti aplī ar šaurāko galu uz iekšpusi. Pārējie ir sadalīti pa izstādes telpu. Cilvēka balss kalpo par “skaņas pamatu”. Mēs dzirdam nepārtrauktas, pakāpeniskas pārmaiņas, sākot ar “kliedzienu” un beidzot ar “dziesmu” vairākās tonalitātēs. Vokālo partiju laikā skaņas ainava pakāpeniski mainās, klausītājam kustoties pa telpu. Ar katru savu kustību un klātbūtni klausītājs izraisa nelielas izmaiņas audio spektrā.

Savukārt atsevišķi eksponēts Kalnciema ielas galerijā tiks Paskāla Brokoliki darbs “Table d’harmonie”. Smeļoties iedvesmu mākslīgajā skaņu ainavā, “Table d’harmonie” ir veidots kā horizonts starp debesīm un zemi. Pakāpeniski rodas rezonanse starp skaņu un zīmējuma melno masu, ko veido uz grīdas precīzos, regulāros krāteros sabērti melnā korunda putekļi. Katra krātera saturā ir ievietos skaļrunis. Skaņdarbs sastāv no zemfrekvences, kas tiek ierakstīta ar hidrofoniskā sensora palīdzību, atklājot skaņas plūsmas atšķirības dažādās Daugavas un Rīgas jūras līča vietās.

Šis būs pirmais no trīs izstādes posmiem, un tam šajās pašās norises vietās sekos vēl divas citas mēnesi garas ekspozīcijas, ilgstot līdz pat 24.augustam.

Saistītie raksti...

Pievienot komentāru:

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.